Pokera psiholoģija – 13. daļa - Optimisms pie pokera galda

Pokera psiholoģija – 13. daļa - Optimisms pie pokera galda 0001

Pirms pāris gadiem es mācījos par optimismu; kā optimistiska attieksme ietekmē rezultātu dažādos testos un spēlēs. Vēlāk es interesējos, kā šie rezultāti var tikt pielietoti pokerā. Apskatīsim vienu rezultātu un kā tas var tikt pielietots pie pokera galda.

Citi studenti jautāja: „Vai tavi rezultāti šajā testā būs starp labākajiem 50% klasē?” Tad šiem studentiem tika pateikts, ka tests būs grūts un tad uzdeva to pašu jautājumu atkal. 75% no šiem studentiem teica, ka diez vai viņiem sanāks būs labāko 50% skaitā. Neskatoties uz to, ka tests bija vienādi grūts visiem, šiem studentiem likās, ka viņiem ies sliktāk nekā citiem. Ja jautājumu pagriezt otrādi un teikt, ka tests būs vieglāks kā parasti, tad esmu drošs, ka 75% ja ne vairāk teiks, ka noteikti būs labāko 50% skaitā.

Svarīgs fakts ir tas, ka studenti balstīja savu lēmumu uz to, cik grūts vai viegls būs tests, bet nedomāja par to, ka pārējiem studentiem būs tāds pats tests. Viņu iespējām nevajadzētu mainīties atkarībā no testa grūtības pakāpes, taču viņus tas ietekmēja. Apskatīsim šo pie pokera galda.

Jūs spēlējat pie viena galda jau vairākas stundas. Spēlētāji jūsu galda pusē ir tur bijuši visu spēles laiku un jums jau ir bijušas vairākas sarunas. Izslēgtie spēlētāji bija no otras galda puses un tur spēlētāju sastāvā ir lielas izmaiņas. Spēlētājs ar ļoti lielu steku tika apsēdināts vienā no tām vietām. Jaunais spēlētājs ir ļoti agresīvs un skaļš, un iedzēris. Viņš uzreiz sāk agresiju un, kamēr viņa uzmanību novērš oficiante vai kāds viņa draugs pie cita galda, jūsu galda galā norit saruna par viņu. „Labs spēlētājs, caur kuru dubultoties,” izsaka viens no spēlētājiem balstoties pārsvarā uz to, ka spēlētājs ir manāmi iereibis. Jums šāda situācija un šāda saruna ir pazīstama.

Jaunais spēlētājs ir vai nu grūti apspēlējams vai arī ļoti viegli apspēlējams. Taču pokers nav komandas sports. Ļoti bieži spēlētāji pārvērtē savas spēles pret konkrētu spēlētāju 1 vs 1 situācijā. Nereti šādā situācijā pokers kļūst par komandas sporta veidu. Spēlētāji maz spēlē pret saviem „draugiem”, bet daudz pret agresīvo, iedzērušo oponentu.

Kāpēc?

Ļoti vienkārši – tāda ir cilvēku daba. Pokers nav dzīve. Pokers vienmēr ir bijusi un vienmēr būs individuāla spēle. Sadarbošanās gandrīz nekad nav laba stratēģija. „Dalīties” ar kādu reti kad noved pie laba rezultāta.

Pieredze rāda, ka katru reizi optimisms starp vairākiem sāncenšiem palielinās, ja ir kāds no kā gūt labumu un samazinās ja tāda nav. Jūsu spēlē pie pokera galda ir jābūt optimismam un vēl viens pluss ir tad, ja mākat padarīt pesimistiskus jūsu pretiniekus.

Redaktra piezīme: Vai zināji, ka Latvijas PokerNews filiālei ir arī savs Facebook un Twitter profils? Pievienojies mums jau šodien un piedalies speciālās akcijās, kuras ir domātas mūsu piekritējiem šajos tīklos!

More Stories

Ko jūs domājat?